integrācija

Integrācija ir viens no, ja ne vissvarīgākais, aspekts no visa šī sevis dziedināšanas procesa. Pēc elpas vai somatiskās sesijas, vispār jau pēc jebkuras prakses vai tas būtu koučings, joga, meditācija, kāds dziļāks ceļojums sevī vai pat ceļojums uz kādu citu valsti, ir nepieciešams šis te laiks integrācijai – kurā tavs ķermenis aprod ar notikušo, viņam ir laiks atjaunoties, saprocesēt un pieņemt. Mums iespējams ir jāveic korekcijas turpmākai dzīvei, kaut kas jāmaina, jāpieņem lēmumi.  

Šis ir process caur kuru mēs iemācamies iemiesot tās zināšanas jeb ‘’walk our talk’’, piedzīvot jaunus brīvības līmeņus par kuriem nemaz nenojautām.  

Integrācija ir par to, ka mēs veicam REĀLU darbību, fiziskus soļus, lai virzītos uz priekšu jaunajā, un ne vienmēr tas notiek viegli un plūstoši. Regulāri novēroju cilvēkus, kas braukā pa retrītiem, ir izlasījuši visas izaugsmes grāmatas, izgājuši visus kursus, bet gadu laikā necik nav mainījušies – viņi vēl jo projām maļ tās pašas problēmas uz riņķi. Atceries – ZINĀT un APZINĀTIES ir viens, bet lai kaut kas patiesi mainītos ir jāveic soļi, jāmaina savi uzvedības paterni, un JĀINTEGRĒ jaunās zināšanas savā ikdienā.

Tad, kad mēs esam izdarījuši to lielo dziedināšanos no visām tām smagajām tēmām, kas nu mums katram ir. tad, ir laiks virzīties uz RADĪŠANAS fāzi. Šeit mēs vairs sevi neidentificējam ar pagātnes notikumiem, stāstiem, ko paši sev esam stāstījuši; mēs jūtamies sazemēti tagadnes mirklī, jo esam iemācījušies tos veidus kā sevi regulēt. tas nenozīmē, ka mums vairs nav nekādu problēmu, nekā ar ko strādāt, bet tas ko tas nozīmē ir - ka tās tēmas vairs nav tik smagas un iespējams ar ikdienas novērojumiem mēs varam sevī veikt šīs korekcijas, jo mēs jau spējam mirklī noķert tos savus destruktīvos paternus.

Visbiežāk, šo stāvokli nevar sasniegt tikai ar vienu sesiju, viss atkarīgs no tā cik dziļi mūsu ķermeņa-prāta sistēmā tas ir nogulsnējies un cik dziļu nospiedumu atstājis uz mūsu psihi. Tikt vaļā no visām programmām un limitācijām, kas mums ir saliktas virsū jau no bērnības var nebūt tik vienkārši. Tieši tāpēc mūsdienās tā nav NORMA strādāt ar sevi, jo ne visi ir gatavi iet tam cauri.

Ir ērti būt vienaldzīgam, nezināt, jo tas nozīmē, ka nav jāuzņemas nekāda atbildība.  

Caur šo elpas sesiju mēs atveram sevi vaļā, uz visu, ļaujot sev ieraudzīt pilnīgi visu no citas perspektīvas, radot vietu, telpu mūsos. Šī jaunā telpa reprezentē jaunas iespējas, daudz dziļāku enerģijas līmeni. Tieši tāpat, kā ar tukšu baltu lapu – tas ko mēs ar to darām ir atkarīgs no mums. Vai mēs to atkal piesārņojam, vai radam ko jaunu, skaistu un ļaujamies šim procesam.

Daži no mums jutīs neizsakāmi milzīgu vilkmi virzīties uz priekšu, kāpt pāri savam ‘ērtumam’ un kāpt iekšā diskomfortā, riskēs, darīs, meklēs veidus kā augt un mainīties, bet citi izvēlēsies iet veco, labi pazīstamo iestaigāto taciņu.

Lai nebūtu jālēkā no vienas prakses uz otru, ir nepieciešams šis integrācijas laiks, kurā mēs saprotam kādus soļus ir jāveic tālāk, kas jāmaina, kas vairs nekalpo. Šodien tu vari sev pajautāt, kas ir tas dzīves lauciņš kurš tevi vairs nepiepilda un ko tu vari darīt, lai jau šodien to sāktu mainīt.

Šis ir iemesls kapēc man patīk strādāt individuāli un ilgtermiņā 1:1 ar tevi, jo tad es tev esmu kā šī atbalsta persona, kas tev visu laiku atgādina par to, ka tev ir jāatgriežas pie ikdienas praksēm, kā arī mēs jau varam daudz ātrāk un fokusētāk strādāt pie tevis un tavas ķermeņa-prāta sistēmas. Man šobrīd ir vēl 2 vietas pieejamas uz ilgtermiņa sadarbību 1:1. šeit vairāk info.

Daži jautājumi ko sev vari uzdot pēc praksēm:

1.     Kas ir tas lielākais, ko tu paņemsi no šīs prakses/ pieredzes?

2.     Kas ir svarīgākais no šīs prakses/ pieredzes, ko tu paņemsi sev jaunajā dzīves posmā?

3.     Kā tu vari šo jauno vīziju atdzīvināt jeb ieviest savā dzīvē?

4.     Ko tavs augstākais es tev atklāja caur sesiju?

5.     Kas tev palīdzētu virzīties tālāk, kādi cilvēki, kādi rīki, prakses, utt.?